Ģenerālis Krišjānis Berķis (1884–1942)

Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlis Īslīces pagasta Bērzukrogā. 1903. gadā, pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas, Kr. Berķis iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc 3 gadiem kā podporučiks. Dienēja Somijas 2. strēlnieku pulkā Helsinkos. 1909. gadā Kr. Berķis saņēma poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi.

1917. gada jūlijā Kr. Berķis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieri. Pēc Oktobra revolūcijas Kr. Berķi atcēla no amata un apcietināja uz neilgu laiku, bet pēc atbrīvošanas viņš vēl bija spiests slēpties no lieliniekiem gan Somijā, gan Krievijā, līdz beidzot 1919. gada pavasarī atgriezās Latvijā.

1919. gada 21. martā Kr. Berķis jau kā pulkvedis – leitnants iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par komandieri rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā), bet no augusta – par Latgales divīzijas komandieri. 1919. gada oktobrī Kr. Berķis saņēma pulkveža dienesta pakāpi.

1917. gada jūlijā Kr. Berķis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieri. Pēc Oktobra revolūcijas Kr. Berķi atcēla no amata un apcietināja uz neilgu laiku, bet pēc atbrīvošanas viņš vēl bija spiests slēpties no lieliniekiem gan Somijā, gan Krievijā, līdz beidzot 1919. gada pavasarī atgriezās Latvijā.

1919. gada 21. martā Kr. Berķis jau kā pulkvedis – leitnants iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un kļuva par komandieri rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā), bet no augusta – par Latgales divīzijas komandieri. 1919. gada oktobrī Kr. Berķis saņēma pulkveža dienesta pakāpi.

“1919. gada 6. augustā Berķis tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Ar LKO III šķiru apbalvots par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3.līdz 11. novembrim komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē posmā no Igaunijas robežas līdz Krustpils-Rēzeknes dzelzceļa līnijai. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. 1927. gadā par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalvots ar LKO II šķiru, un pret lieliniekiem ar LKO I šķiru.” Par šiem nopelniem Kr. Berķim 1920. gadā piešķirts 3. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3., un 1927. gadā 2. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr.4. un 1. šķiras Lāčplēša Kara ordenis Nr. 4.

1920. gada aprīlī Kr. Berķi ievēlēja par Satversmes sapulces deputātu, bet viņš no mandāta atteicās. 1925. gadā Kr. Berķim piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi. Līdz 1934. gadam darbojās Armijas štāba Administratīvajā daļā, bija Vidzemes divīzijas komandieris un Rīgas garnizona priekšnieks. 1934. gada novembrī Kr. Berķi iecēla par armijas komandieri, bet 1940. gada 5. aprīlī – par kara ministru.

Žurnāla “Kadets”, Nr. 4., 1936. gada 1. aprīļa rakstā par ģenerāli Krišjāni Berķi rakstīts: “[..] mēs redzam ģenerāli vienmēr kā spara un enerģijas izcilu paraugu, nenogurstošu ierindnieku, kas labi pārzin un izprot karavīru dzīvi un tās apstākļus. Izpalīdzīgs un sirsnīgs, par saviem pakļautiem vienmēr tēvišķi gādīgs un atsaucīgs — īsts latvju sirdscilvēks — tāds mūsu tiešais priekšnieks un dzīves vadītājs iespiedies ne vien savu tuvāko karavīru, bet it visās latvju karavīru sirdīs. Ģenerāļa autoritāte un cieņa, kāda pret viņu mājo karavīros, nav pamatota uz stingrumu un bardzību, nav pamatota uz likuma varu un burtu, bet viņa autoritātei un cieņai pamatus — un šie pamati ir granītcieti — licis mūsu tautas brīvības cīņu viesuļu laiks.”

Savukārt laikraksta “Latvijas Vēstnesis” Nr.331.-332., 1998. gada 4. novembra rakstā par ģenerāli Krišjāni Berķi teikts: “Lietuvas armijas komandieris ģen. S. Raštiķis raksturoja Berķi kā īstu frontes cīnītāju, spēcīgu, pāri vidusmēram, korpulenta auguma vīru, kas izvairījies no dziļākām sarunām un nav bijis tik atklāts kā ģen. Balodis. Rietumu militārie novērotāji liecināja, ka viņa militārās zināšanas bijušas ierobežotas un Berķis stipri pakļāvies saviem padotajiem, bieži nespēdams pats pieņemt lēmumus, kā arī varējis būt cietsirdīgs. Latviešu avoti turpretim raksturo viņu kā ļoti labsirdīgu un sirsnīgu cilvēku.”

1940. gada 20. jūnijā Kr. Berķi atvaļināja no dienesta, jūlijā apcietināja un 9. augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīja uz Krieviju, kur 1941. gada jūnijā ieslodzīja cietumā.

Miris 1942. gada 29. jūlijā Permas cietuma slimnīcā.

Avots: Kara muzejs

http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_BerkisKrisjanis.aspx