1927.gads bija ieplānots kā laiks, kad Pļaviņām varētu tikt piešķirtas pilsētas tiesības. tas bija darbīgs posms, kura ietvaros veiktas vairākas aktivitātes., t.sk. jaunu robežu iemērīšanas. 1927.gada 26.aprīlī Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā tika izdoti noteikumi, publicēti 1927.gada “Valdības Vēstnesī”, kas paredzēja jaundibinātās Pļaviņu pilsētas robežas novilkt sekojoši:
“Pļaviņu pilsētai pievienojot Daugavpils apriņka Aiviekstes pagasta apdzīvoto vietu “Gostiņi” ar “Āžu purva” kopganīvām un pļavām. Kā rezultātā arī Gostiņi ieiet Rīgas apriņķī (kā nodokļu maksātāji), bet savas parādsaistības gostiņiešiem jāsedz ar Daugavpils apriņķi.
Aplūkojot robežas detalizētāk, tās iezīmēja šādi:
“DIenvidu virienā sākot no līdzšinējā Pļaviņu miesta robežas pa Aiviekstes upi līdz dzelzceļa tiltam. Tālāk austrumu virzienā gar dzelzceļa līniju no vienas puses un gar Jura Vītola, Minnas Kuģis, Jēkaba Saulītes un Lotes Zvirgzdiņas saimniecībām no otras puses līdz tai vietai, kur otrā pusē dzelzceļam atradās “Āžu” purva pļavas ar kopganībām līdz Dambes sakņu dārzam un atkal atpakaļ pāri dzelzceļam pie Jāņa Bērziņa saimniecības ziemeļaustrumu stūra robežas. Tālāk līdz Jāņa Jēgermaņa, Edes Puzakas un Dambes sakņu dārziem. Atstājot Jāņa Bērziņa saimniecību pagasta teritorijā. Tālāk robeža iet gar Damba un Lāča sakņu dārziem un ziemeļausturmu virzienā gar Sarmauša zemi līdz tā brīža Pļaviņu miesta robežai.
1927.gada 13.maijā Pļaviņu miesta domes ārkārtas sēde noteica, ka pirmās Pļaviņu pilsētas pašvaldību vēlēšanas notiks 1927.gada 25. un 26.jūnijā. Tās norisinājās divos vēlēšanu iecirkņos: 1) Pļaviņu miesta valdes telpās (Daugavas ielā 270) un 2) Gostiņos Latviešu pamatskolas telpās (Lielā ielā, Drogu mājā). Vēlēšanām tika iesniegti 11 deputātu kandidātu saraksti.
Vēlēšanu rezultātā pie domnieka mandāta tika 20 kandidātu Avsejs – Genochs Choļavo (Nr.1) , Jūlijs Rumpe (Nr.2), Jānis Rozītis (Nr.2), Pēteris Lācītis (Nr.2) un Leopolds Kaufmans (Nr.2), Andrejs Gredzens (Nr.3), Reinis Rācens (Nr.3), Kārlis Lazdiņš (Nr. 3), Jānis Vītoliņš (Nr.3) un Jānis Jurušs (Nr.3), Dovids Sandlers (Nr.4), Makss Davidovičs (Nr,5), Pēteris Riekstiņš (Nr.6) un Pēteris Stučka (Nr.6), Jānis Viducs (Nr.7), Andrejs Bļodons (Nr.7), Meise Tafešteins (Nr.9), Zalkinds Millers (Nr.9), Pēteris Zizums (Nr.10), Pēteris Brauniņš (Nr.11).
Visi ievēlētie bija vīrieši. Domnieku etniskais sastāvs – 15 jeb 75% latvieši un 5 jeb 25% ebreji, kas tā laika Latvijas sabiedrībā bija ierasta parādība.
Avots. Jānis Liniņš, Kaspars Zaltāns. Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture no pirmsākumiem līdz 1991.gadam. 58. – 59.lpp.
