Andrejs Iksens

Studentu bataljonā.

LKOK nr.3/326

Apbalvots par cīņām 1919. g. 10. oktobrī, aizstāvot Rīgas tiltus.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1888. g. 22. febr. Vietalvas-Odzienas pag. kalpa ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu, lauksaimn. skolu Krievijā, pēc tam izglītojies reālskolā. Līdz 1. pasaules karam dzīvojis Pēterburgā, tirdzniecības korespondents.

Krievu armijā dienējis 1910.-1913. g. 93. kājnieku pulkā Pleskavā, ieguvis karalaika ierēdņa tiesības. 1914. g. iesaukts atkārtoti, iedalīts Keksholmas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Polijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķ. 1914. g. novembrī pie Lodzas ievainots. 22. decembrī kritis vācu gūstā, Latvijā atgriezies 1919. g. vasarā.

1919. g. 23. septembrī iestājies Apsardzības ministrijā kā karalaika ierēdnis. Bermontiešu uzbrukuma dienās brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1919. g. 10. oktobrī Iksens uzmundrināja kareivjus turēties savās vietās un ar savu grupu sevišķi drosmīgi aizstāvēja Rīgas tiltus sarkano spīkeru rajonā, ar uguni atbalstīja tiltu aizstāvjus no spārna, apšaudīja ienaidnieka bruņuvilcienu, tā dodams mūsējiem iespēju nostiprināties Daugavas labajā krastā.

Vēlāk atgriezies savā darbavietā ministrijas kancelejā, pildījis Kara padomes sekretāra pienākumus.

Atvaļināts 1924. g. 1. aprīlī. Zemkopis Odzienas pag. Dambīšos, vēlāk dzīvojis Rīgā. Pazīstams kā rakstnieks un dzejnieks. Sastādījis grāmatu “Daugavas sargi” (R., 1923. g.) u. c. Bijis arī reportieris avīzē “Pēdējā Brīdi”, Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldes kontrolieris.

2. pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. Kara beigās atradies Vācijā, kur 1945. g. aprīlī kritis amerikāņu gūstā. 1951. g. izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Brisbenā.

Miris 1962. g. 8. jūnijā Brisbenā.