Pulkvežleitnants Augusts Dzenītis
LKOK nr.3/812
Apbalvots par 1919. g. 5. novembra izlūku gājienu uz Pārdaugavu. Šo Lāčplēša varoņdarbu Dzenītis veica 19 gadu vecumā.
1920. gadā beidza Kara skolu un paaugstināts par leitnantu. 1921. gadā pārgāja uz Aviācijas pulku. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants. 2. pasaules karā 318. policijas bataljona komandieris. Pēc kara dzīvoja Latvijā, kur 1946. g. 19. decembrī apcietināts. Notiesāts uz 20 gadiem. Sodu izcietis Intā, Vorkutā, Mordovijā. Atbrīvots 1958. gadā, dzīvoja Abrenē (Pitalovā)
Dzimis 1900. g. 14. febr. Vietalvas pag. lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Veļikije Luku dzelzceļa tehniskajā vidusskolā. 1914.-1918. g. turpat tehniķis zīmētājs Maskavas-Ventspils dzelzceļa galvenajās darbnīcās. No Krievijas atgriezies 1918. g. vasarā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 17. jūn., vispirms iedalīts Valmieras kājn. pulkā, no tā pārvietots uz 6. Rīgas kājn. pulku. Rudenī iestājies karaskolā, tomēr palicis ierindā, piedalījies Pārdaugavas atbrīvošanā un niknajās cīņās Iecavas upes krastos.
1919. g. 5. nov. Dz. kopā ar kadetiem Labrenci un Strausu brīvprātīgi devās izlūkgājienā uz Pārdaugavu, nemanīti šķērsoja Jauno dzelzstiltu un apmētāja ar rokasgranātām ienaidnieka blindāžas. Novērojuši, no kurienes un ar kādiem ieročiem ienaidnieks sāk apšaudi, izlūki devās atpakaļ pie savējiem, izlauzās cauri ienaidnieka ugunij un sniedza precīzas ziņas. Šajā gājienā Dz. smagi kontuzēja, plīstoša granāta nometa viņu uz tilta pīlāra, un tikai vakarā, atguvis samaņu, viņš atgriezās pie savējiem. (Atgadījums aprakstīts Ā. Ersa stāstā “Aiz margām”.)
1920. g. beidzis karaskolu (1. izlaidums). Pēc tam dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1921. g. aug. pārgājis uz aviāciju. Beidzis kara aviācijas skolu, no 1926. g. kara lidotājs. Eskadriļas komandieris Aviācijas pulkā. 1939. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, Apbalv. ar TZO V šķ. Piešķirta dārzsaimn. Vircavas pag. Bomju muižā. Apbalv. ar Viestura ordeni. 1937. g. martā – 1940. g. nov. Aviācijas pulka diviziona komandieris.
1940. g. dec. atvaļināts, līdz 1941. g. febr. gadījuma darbu strādnieks, tehniķis celtniecības trestā. 1941. g. apr. – jūn. LU militārās katedras asistents. 1941. g. jūl. Jēkabpils pašaizsadzības spēku komandieris. Pēc tam līdz 1943. g. Jēkabpils, Bauskas un Jelgavas apr. priekšnieks. 1943-1944. g. 318. policijas bataljona komandieris Austrumu frontē. 1944. g. aug. iecelts par aizsargu organizācijas priekšnieku. 1944. g. okt. – 1946. g. dzīvojis Kuldīgas un Rendas pag.
1946. g. 19. dec. arestēts, notiesāts uz 20 gadiem. Atradies labošanas darbu nometnē Intā, Vorkutā, Mordovijā. 1958. g. jūn. atbrīvots. Tā kā Latvijā dzīvot bija aizliegts, apmeties Pitalovā, strādājis celtniecības organizācijās. Miris 1963. g. 10. jūn. Pitalovā.
Tuvinieki viņu pārveda uz Rīgu un apbedīja Meža kapos- apmēram 15 metrus Mātei Latvijai- AIZ MUGURAS. (ikok.com ir kļūdaini minēts, ka apglabāts Brāļu kapos)
Papildinformācija: LK 1939(125): Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķ.
Avots: http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=373
VIETALVIEŠA AUGUSTA DZENĪŠA DZĪVE DOKUMENTĀLĀ ROMĀNĀ
Publicēts: 05.09.2016
Avīze “Kas Jauns” septembra pirmajā numurā sāk publicēt J. Saulgozes dokumentālo romānu par Vietalvā dzimušo izcilo Latvijas armijas lidotāju, pulkvežleitnantu, Lāčplēša Kara ordeņa, Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņu kavalieri Augustu Dzenīti (1900-1963).
Vietalvas Dzenīšu dzimta devusi Latvijas kultūrai arī rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Emīliju Prūsu (1878-1950), kura par savu dzīvesvietu 19. gadsimta divdesmitajos gados izvēlējās Pļaviņas.
Daži fakti no Augusta Dzenīša biogrāfijas:
1935. gadā A. Dzenītim piešķirts Latvijas labākā lidotāja goda nosaukums, viņš apbalvots ar Starptautiskās Lidotāju līgas Lielo zelta medaļu,
militārā lidotāja karjeras laikā lidojumos pavadījis 1500 stundas, veicot dažādus uzdevumus un apmācot jaunos lidotājus,
1946. gadā apcietināts, bet 1947. gada vasarā notiesāts uz 20 gadiem ieslodzījumā Vorkutas un Mordovijas soda nometnēs;
1958. gadā atbrīvots no ieslodzījuma bez tiesībām atgriezties Latvijā ar nosacījumu “dzīvot Pitalovā”;
miris 1963. gada vasarā 63 gadu vecumā miris apstākļos, kas liek domāt par tīšu vai netīšu slepkavību;
1996. gadā reabilitēts.
Augusts Dzenītis – viens no mūsu novadā dzimušajiem ļaudīm, kura mūža veikums un dzīve ir piemiņas vērti.
Dokumentālo romānu uzrakstījis Juris Saulgoze (1936) – profesors, inženierzinātņu doktors, biomehānikas speciālists, tagad – aizrautīgs novadpētnieks, kurš vāc un apkopo materiālus par tuviniekiem. Jāpiebilst, ka arī pats J. Saulgoze ir viens no Dzenīšu dzimtas pēctečiem pa mātes līniju. 2015. gadā J. Saulgoze saņēma Pļaviņu novada domes Atzinības rakstu par paveikto novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Dokumentālais romāns “Zeltītie spārni” turpinājumos tiks publicēts izdevumā “Kas Jauns Avīze”, taču tā autors strādā pie tā, lai darbs iznāktu tuvākajā nākotnē arī grāmatas formātā. Avīze ir pieejama interesentiem Pļaviņu novada bibliotēkas lasītavā.
Ineta Grandāne, Pļaviņu novada bibliotēka
Avots: https://www.plavinunovads.lv/lv/jaunumi/vietalviesa-augusta-dzenisa-dzive-dokumentala-romana
Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs
Vidzemnieks. Šūpulis kārts 1900.gada 14.februārī lauksaimnieka ģimenē Vietalvas pagasta “Rocēnos”. Zemnieka dēls, viņam pašam vien zināmu iemeslu dēļ, izlēma kļūt par dzelzceļnieku un devās mācīties dzelzceļa tehniskajā vidusskolā Veļikije Lukos. Pabeidzis to un nostrādājis kādu laiku Rīgas dzelzceļa darbnīcās un tēva saimniecībā, A.Dzenītis 1919.gada jūnijā stājās nesen proklamētās suverēnās Latvijas sargu rindās, dienestu uzsākot 6.Rīgas kājnieku pulkā. Rudenī viņš piedalījās cīņā pret Bermonta karaspēku pie Rīgas, kā arī Lielupes un Iecavas upes krastos. 1919.gada 5.novembrī A.Dzenītis tika kontuzēts, bet palika ierindā.
Tā kā jauneklim bija vidējā izglītība un kauju pieredze, viņš atradās to puišu skaitā, kurus kā pirmos 1919.gada oktobrī nosūtīja mācīties Latvijas karaskolā. A.Dzenītis absolvēja skolu 1920.gada maijā, iegūstot leitnanta pakāpi. Dienests turpinājās 9.Rēzeknes kājnieku pulkā.
Šajā laikā veidojās arī jaunās valsts kara aviācija. Lai sagatavotu tai kadrus, 1920.gada janvārī nodibināja skolu, kurā bija motoristu un lidotāju novērotāju nodaļa. Otro specialitāti 1921. un 1922.gadā apguva arī A.Dzenītis. No šā laika viņš kļuva par lidotāju, nodienot aviācijas pulkā ar nelielu pārtraukumu 19 (!) gadus. Pēc virsnieku kursu pabeigšanas 1924.gadā A.Dzenīti paaugstināja par virsleitnantu, nākamajā gadā – par kapteini, bet 1926.gadā uzticot iznīcinātāju eskadriļas komandiera pienākumus.
No 1924. līdz 1930.gadam Latvijas valdība nopirka 12 itāļu lidmašīnas, 10 beļģu lidaparātus un 10 angļu izlūklidmašīnas. Aeroplānus iegādājās arī Čehoslovākijā, Vācijā un Itālijā. Kara aviācijas ziņā Latvija bija pilnīgā atkarībā no ārzemēm, kuras centās pārdot tai arī bojātas vai vecas lidmašīnas. Šo to mēģināja darīt pašu spēkiem, ņemot vērā savas tehniskās iespējas. Aizsargu vajadzībām Liepājas karaostas darbnīcās uzbūvēja dažus izlūklidaparātus. Lai apgūtu jauno citvalstu tehniku, bija nepieciešami augstas raudzes speciālisti, kurus ne vienmēr varēja sagatavot Latvijā. Tāpēc A.Dzenīti nosūtīja mācīties uz Anglijas Centrālo kara aviācijas skolu, kuru viņš beidza 1930.gadā (A.Dzenītis gan bija vienīgais Latvijas armijas virsnieks, kas ieguva augstāko militāro izglītību šajā valstī). Sekoja iecelšana par aviācijas skolas eskadriļas komandieri. Visnotaļ sekmīgs A.Dzenīša virsnieka karjerā bija 1937.gads, kad viņu ne tikai paaugstināja par pulkvežleitnantu, bet arī uzdeva komandēt aviācijas pulka divizionu.
A.Dzenītis bija augstas klases profesionālis. Viņa dienesta saraksts, saglabājies Latvijas Valsts vēstures arhīvā (5601.f., I.apr., 1506.lieta), liecina, ka A.Dzenītis no 1925.līdz 1935.gadam saņēmis II apbalvojumus un pateicības. Par kaujas nopelniem brīvības cīņās viņu pagodināja 1921.gadā ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira). Sakarā ar aviācijas pulka 10 gadu jubileju klāt nāca Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira), 1930.gada jūnijā kara ministrs ģen. Jānis Balodis par pulka svinību labu organizēšanu piešķīra A.Dzenītim 75 latu naudas balvu. Par pirmo vietu šaušanā ar pistoli virsnieku klasē viņš saņēma barometru.
Pēc Latvijas okupācijas A.Dzenīti 1940.gada rudenī atvaļināja no armijas. Viņa virsnieka zināšanas un pieredze gan vēl noderēja, 1941.gada pavasarī dažus mēnešus strādājot par asistentu Latvijas Universitātes militārajā katedrā, bet it īpaši pēc nacistu iebrukuma, tā paša gada vasarā komandējot Jēkabpils apriņķa latviešu pašaizsardzības vienības. Par nožēlošanu A.Dzenītis turpināja iet kopā ar vācu okupantiem arī vēlāk, strādājot par Bauskas un Jēkabpils apriņķa priekšnieku, komandējot policijas bataljonu un darbojoties par t.s. latviešu pašpārvaldes kārtības policijas departamenta direktoru.
Kolaborācija beidzās ar 20 gadu ieslodzījuma piespriešanu 1947.gada jūnijā, kuru, vēlāk gan par pieciem gadiem samazinot, vajadzēja izciest Intas, Vorkutas un Mordovijas soda nometnēs. Pēc atbrīvošanas A.Dzenītim neļāva dzīvot Latvijā, tāpēc bija jāapmetas Pitalovā (Abrenē), kur viņš aizgāja pa skuju taku 1963.gada 10.jūnijā. Mūža mieru gan rodot dzimtenē – Rīgā, Meža kapos.
Rihards Treijs, prof., Dr.habil.hist.