Administratīvās izmaiņas

Latvijas teritorijas atrašanās dažādu varu pāaldībā ietekmēja tās administratīvo iedalījumu. Šajā laikā posmā kā interesanta vērtējama ir pie Pļaviņām esošo Gostiņu līdzās pastāvēšana un iekļaušana/izslēgšana Pāviņu teritoriālā administratīvajā vienībā. Tādejādi gostiņieši, par spīti valdošajām atšķirībām. Piemēram etniskajā un reliģiskajā jomā, kopš 19.gs. pirmās puses piedzīvojuši gan savu administratīvi teritoriālo patstāvību, gan iekļaušanu Pļaviņu teritoriāli administratīvajā vienībā.

Gostiņi nosaukumu izcelsme

Lai arī šobrīd Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, Latvijas vēsturē zināmi laiki, kad šī apdzīvotā vietā atradās ne vien dažādu administratīvo vienību, bet par dažādu valstu ietvaros, kas atstājis būtisku ietekmi uz vietas attīstību. 16.gs. sākumā, kad Skanstupītes krastos esošajai, vairs militārajām vajadzībām neizmantotajai skanstij veidojās Trenteiberga pusmuiža un Aiviekstes muiža, pirmajai atrodoties Krustpils muižas īpašumā un līdz ar to Poļu Vidzemē jeb Inflantijā, bet otrajai – Zviedru Vidzemē. 18.gs. Aiviekste bija robeža starp Krievijas impērijai piederošo Rīgas vai Vidzemes guberņu un Polijas – Lietuvas valstij piederošo Rīgas vai Vidzemes guberņu un Polijas – Lietuvas valstij piederošo Inflantiju, kurā kā Krustpils muižas daļa ietilpa arī vēlākā Gostiņu teritorija. Abas administratīvās vienības, kuras ietilpst mūsdienu Pļaviņu teritorija, būtiski atšķīrās. Sākot ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko piederību, apdzīvoto vietu tipiem un beidzot ar vietvalžu attieksmi pret noteiktas etniskas grupas pārstāvjiem un to iespēju dzīvot un strādāt konkrētā vietā.