“No Oliņkalna līdz Everestam” . Ar šādu nosaukumu Sporta muzejā 1996. gadā tika atklāta izstāde, bet 1997. gadā izdota grāmata. Stāsts ir par pirmajiem Latvijas alpīnistiem, kuri savu profesionālo karjeru sāka Daugavas senlejā.

Par daudzu pazīstamu latviešu alpīnistu pirmo treniņvietu kļuva stāvā klints (Andreja klints) Daugavas krastos- Oliņkalns. Latvijā bija vieta, kur tika apmācīti/iedvesmoti alpīnisti un organizētas starptautiskas klinšu pārvarēšanas sacīkstes, kur piedalījās vairāk kā 300 klinšu kāpēji. Vēlāk daudzi alpīnisti atdzina, ka treniņi Oliņkalnā kļuva par panākumu ķīlu pārvarot Pasaules augstākās virsotnes. Oliņalns bija pirmā metropole latviešu sportistiem ceļā uz Pasaules slavas virsotnēm.

Sistemātiska un aktīva jauno alpīnistu rosība notika no 1949. gada līdz pat 1960. gadu sākumam, kad Oliņkalns tika apludināts. 1960. gadā tika ieviesta īpaša balva “Sudraba leduscirtnis” alpīnistiem, kuri spēja visveiksmīgāk pārvarēt Oliņkalna sacensību distanci. Šajā periodā kāpšanas tehnika un inventārs bija ļoti vienkāršs, bieži vien alpīnistu nevarēja atšķirt no kalnu tūrista.

Daugavas senlejas atdzimšanai

Kaspars Špēlis