Kapteinis Pēteris Lapainis
Apbalvots ar LKOK nr.3/1277 par 1920. g. 22. marta izlūku gājienu Latgales frontē pie Koženecu ciema. Ordenis piešķirts 1922.
Dzimis 1897. g. 14. maijā Ungurmuižas (Aiviekstes) pag. Beidzis trīsgadīgu pilsētas skolu.
Krievu armijā iesaukts 1916. g., iedalīts 233. rezerves kājnieku pulkā. Tā paša gada vasarā pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās Nāves salā, Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura krusta III, IV šķ. Pēc lielinieku apvērsuma kopā ar pulku devies uz Krieviju, piedalījies Pilsoņu kara cīņās: apbalv. ar Kaujas Sarkanā Karoga ordeni. 1919. g. sākumā atgriezies Latvijā, Sarkano armiju atstājis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn. Rūjienā, piedalījies visās 6. Rīgas kājn. pulka kaujās.
1920. g. 22. martā Latgalē L. brīvprātīgi vadīja izlūkgājienu uz Košaņecas sādžu, neskatoties uz spēcīgo ložmetēju un šauteņu uguni, pirmais ielauzās šajā sādžā, ieņēma to, ieguva ložmetēju, 13 šautenes, sagūstīja 2 sarkanarmiešus.
1923. g. pēc karaskolas beigšanas paaugst. par leitnantu. 1926. g. paaugst. par virsleitnantu. 1928. g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku, 1935. g. dec. uz 10. Aizputes kājnieku pulku, paaugstināts par kapteini.
1940. g. atvaļināts, skolotājs Pļaviņu vidusskolā. 1941. g. jūijā iecelts par Pļaviņu pilsētas galvas biedru, komunālās daļas priekšnieks.
1943. g. pavasarī iesaukts latv. leģionā, rotas komandieris 15. divīzijas 32. pulkā, pēc tam izlūku bataljona komandieris, majors (šturmbannfīrers). Piedalījies kaujās pie Opočkas, Veļikajas upes un citur. Apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ.
1945. g. pēc Vācijas kapitulācijas ievietots gūstekņu nometnē. Notiesāts uz 20 gadiem “par dienestu vācu armijā”. Miris 1990. g. 2. dec. Baldonē.
Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.