Virsseržants Pēteris Magonis
Bruņoto auto divizionā.
LKOK nr.3/782
Apbalvots par 1920. g. 21. maija cīņu pie Boļšajas Meņicas ciema Latgalē, vadot bruņoto auto “Tālivaldis”.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1896. g. 14. jūlijā. Pļaviņu pagastā. Beidzis draudzes skolu. Koku brāķera māceklis privātfirmā Rīgā.
1. pasaules kara laikā dibinoties nacionālajām vienībām, brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, kura sastāvā piedalījies visās nozīmīgākajās kaujās līdz pat 1917. g. februāra revolūcijai. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura medaļu un 2 Jura krustiem. 1918. g. mobilizēts Sarkanajā armijā, kur 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā dienējis līdz 1919. g. 27. maijam.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūnijam 2. Ziemeļlatvijas baterijā, kas atradās Cēsu frontē. Pēc ienākšanas Rīgā pārvietots uz 1. bruņoto divizionu un ar bruņuautomobili “Kurzemnieks” cīnījies pret bermontiešiem. Pēc tam pārvietots uz Latgales fronti, kur bijis bruņu automobiļa “Tālivaldis” komandieris.
1920. g. 21. maijā Latgalē pie Boļšaja Meļņicas sādžas M. ar sevišķi izveicīgu un drošu bruņu automobiļa lielgabala uguns vadīšanu noārdīja pretinieka novērošanas punktu dzirnavās, dezorganizēja lielinieku aizsardzību un deva iespēju mūsējiem šo sādžu ieņemt. Vēlāk, kad mūsu bruņu automobilis “Kurzemnieks” ielūza sabrukušajā tiltā, Magonis no sava lielgabala atklāja tik spēcīgu uguni, ka piesaistīja visu ienaidnieka artilēriju un pēdīgi to pat apklusināja, tā dodams laiku izvilkt “Kurzemnieku” no tilta.
Atvaļināts 1921. g. 10. martā, koku brāķeris iepriekšējā firmā, vēlāk valsts izstrādājamos mežos. Miris 1934. g. 20. sept. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.